 |
|
| Aptauja |
|
 |
|
|
| Draudze atvadās no dievnama |
 |
Latviešu sabiedrība šajā zemē iet cauri daudzām pārmaiņām, Apvienotā Londonas latviešu ev. Lut. un Miera draudze nav izņēmums. 23. aprīlī apritēs 47 gadi, kopš notika pirmais luterāņu dievkalpojums Sv.Annas un Sv. Agneses baznīcā. Jau 1958.gadā Latviešu un Igauņu draudzes bija lūgušas Londonas Arhidiakonam atļauju lietot šo dievnamu, kad tas būs atjaunots pēc kara nodarītajiem postījumiem. Atļauja tika dota, un vienošanās parakstīta 1966.gada janvārī par dievnama iznomāšanu uz 21 gadu, ar tiesībām to pagarināt.
|
| Svētruna LNPL sesijas svētbrīdī 2013. gada 3. februārī: Mācekļu aicināšana |
 |
Un notika, kad ļaužu pūlis pie viņa spiedās, lai dzirdētu Dieva vārdu, tad viņš, stāvēdams Gennēsaretes ezera krastā, ieraudzīja divas laivas ezera malā; un zvejnieki, no tām izkāpuši, mazgāja tīklus. Iekāpis laivā, kas piederēja Sīmanim, viņš lūdza tam atirt laivu mazliet no krasta; apsēdies viņš no laivas mācīja ļaudis...
|
| Atgriezties pie maiguma un žēlsirdības |
 |
Atgriežoties no Pelnu dienas dievkalpojuma, “iemetu acis” vietējā Esslingenas laikrakstiņā. Tur kāds žurnālists visā nopietnībā vairākās slejās izklāsta Gavēņa laika un Pelnu trešdienas “pielietojumu” mūsdienu modernajā ikdienā, skaidrojot, ka šī senā tradīcija palīdzot attīrīt ķermeni pēc smagajiem Ziemassvētku un Karnevāla ēdieniem un akolohola. Tālāk seko dažādi praktiski ieteikumi, kā tad īsteni gavēt- nedēļu atteikties no cietām uzturvielām, dzerot tikai šķidrumus - tējas, ūdeni, sulas, buljonus, vai arī kādu nedēļu iztikt tikai ar rīsiem,dārzeņiem un augļiem?
|
| Svētruna: Par mīlestību |
 |
Mt 22:34-40
Bet farizeji, dzirdēdami, ka Jēzus saduķejiem muti aizbāzis, sapulcējās, un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja: "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."
|
| Gana raksts 2012. gada Kristus piedzimšanas svētkos, ievadot anno Domini 2013 |
 |
Meklējiet, un jūs atradīsiet!
Mt 7:7b – salīdziniet gada lozungu Ebr 13:14
Mīļās māsas, mīļie brāļi Kristū,
Jēzus vārdi bieži ir izaicinoši, kā šie vārdi no Viņa kalna sprediķa. Pretstatā ar mūsu pieredzi par pasauli. Katrs no mums jau ir meklējis, bet nav atradis. Sākot ar sīkām ikdienas lietām, līdz svarīgiem dzīves risinājumiem.
|
| Nezūdaties! |
 |
Ir labi un svētīgi, ka mēs kā tauta turpinām godāt un cienīt mūsu senču tradīcijas un paražas, jo tauta dzīvo tik ilgi, kamēr dzīva ir tās valoda, tradīcijas un paražas.
|
| Reformācijas diena- Ticības atjaunošanas svētki |
 |
31. oktobrī mūsu Baznīca līdz ar citiem luterāņiem svin Reformācijas svētkus. 1517. gadā Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes. Ar to viņš aizsāka diskusiju par vairākām tā laika Baznīcas ieražām, kas nebija saskaņā ar Bībeles pausto vēsti.
|
| Stāsts par laimi |
 |
Septembrī pavadīju atvaļinājumu Grieķijas salā Krētā. Bija atpūta, miers un laiks pārdomām. Bija prieks par sauli, jūru un siltumu. Krētā ir dzimis un uzaudzis grieķu rakstnieks Nikos Kazantzakis. Viena no viņa grāmatām, kas ir pārfilmēta, attēlo dzīves priecīgo vīru “Aleksis Sorbas” un notikums risinās Krētā. Mazai piemiņai no Krētas pārvedu līdz ceļa somā Nikos Kazantzakis stāstu par laimi. Lasīju to angļu valodā, un iztulkoju latviski. Laimes atradējs ir ceļinieks Itālijas dienvidos.
|
| Latviešu bērnu garīgā dimensija |
 |
Pieņemu, ka daļai no latviešiem, kuri atstājuši Latviju, ir vismaz elementāras zināšanas par kristietību, kuras viņi guvuši savās draudzēs, apmeklējot svētdienas skolas , iesvētāmo nodarbības, Bībeles stundas vai arī mācoties Reliģijas vēsturi skolās. Latviešu bērni un viņu vecāki, kuri dzimuši un uzauguši ārpus Latvijas, savu garīgo dzīvi kopuši, atbilstoši savas mītnes zemes sniegtajām iespējām. Mēs katrs dzīvojam ar tiem reliģiskajiem priekšstatiem, kas mums vislabāk palīdz saprast pašam sevi un savus līdzcilvēkus mūsdienu pasaules un ikdienas dzīves kontekstā.
|
|
|
|
