|
| Vēstule no archibīskapes Laumas Zušēvicas |
 |
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Mūsu sirdīs ir nemiers, jo mūsu acu priekšā atkārtoti redzamas briesmas.
Mūsu sirdīs, ticu, arī pakāpināti ir augušas ne tikai rūpes par to, kas vispār notiek pasaulē, bet par savu nespēku izprast, kur nu vēl, palīdzēt novērst to, kas vairo ciešanas neskaitāmiem cilvēkiem. Kad liekas, ka mūsu lūgšanas paliek neatbildētas, aicinu lūgt vēlreiz. Aicinu pacelt savas balsis, lai tās atskan līdz ar tiem, kas pielūdz To, kam ticu sirds līdzi lūzt par cietējiem un pasaulē novēroto ārprātu.
|
| Svētruna Londonas draudzes jubilejā |
 |
“Atstāj visu un seko man”, saka Jēzus. Kristus aicinājums ir tikpat aktuāls toreiz jūdu zemē, kā 20. gs vidū kara saplosītajā Eiropā, tā 21.gs. šeit, Londonā. “Seko man!” Tikai atsaucoties un paklausot šim aicinājumam ir iespējama kristieša dzīve. Nav cita ceļa uz ticību kā tikai paklausība Jēzus Kristus aicinājumam. Pārējais ir dievbijīgs pašapmāns. /Marka ev. 10:17-31/
|
| "Lai aug un ņemas spēkā" |
 |
Tādu novēlējumu Londonas draudzei tās 70 gadu jubilejā izteica pazīstamais latviešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas viesnīcas Radi un Draugi valdes loceklis Māris Slokenbegs. Un vēl viņš sarunas gaitā apcerīgi teica: „Bez kristīgās ticības mēs tomēr esam diezgan tukši...”
|
| Londonas latviešu draudzei - 70 |
 |
Tagad, kad plašsaziņas līdzekļos katru dienu ir jaunas ziņas par bēgļiem Eiropā, 1945. gada notikumi daudziem šķiet tāla vēsture. Taču daļai mūsu draudzes locekļu tie atsauc atmiņā viņu pašu bēgļu gaitas laikā, kad Eiropa bija kara saplosīta un pilna bēgļu.
|
| Klusu, mierā! |
 |
Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: “Pārcelsimies uz viņu malu.” Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu.
|
|
|
|
