Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Ārpus Latvijas ev. lut. baznīca nostiprina savu vietu Latvijā
iesūtīts: 2016.06.02 00:33 rakstīt redaktoram 
drukāt 

31.maijā uz apgabala dibināšanas sinodi sanāks Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELBĀL) Latvijas draudzes un to garīdznieki. Tajā piedalīsies LELBĀL arhibīskape Lauma Zušēvica, LELBĀL Virsvaldes locekļi, LELBĀL četru Latvijas draudžu locekļi un garīdznieki. Tāpat uz LELBĀL Latvijas apgabala dibināšanas sinodi aicināti pārstāvji no citiem baznīcas apgabaliem, kā arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdznieki un arhibīskaps Jānis Vanags.


Uz  jaundibināmā apgabala prāvesta amatu LELBĀL sinodē kandidēs mācītājs Kārlis Žols. K. Žols, iepazīstinot ar LELBĀL mērķiem Latvijā, norāda – “Luteriskā baznīca citur pasaulē ir atšķirīga. Šo, nedaudz citādāko luteriskās baznīcas dimensiju, Latvijā vēlas ienest LELBĀL – Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas. Šobrīd Latvijā to pārstāv četras draudzes un deviņi Latvijā kalpojoši garīdznieki. Vēsturiski LELBĀL ir veidojusies no Otrā pasaules kara laikā Latviju atstājušajiem Latvijas draudžu locekļiem (arhibīskapa un lielas daļas prāvestu un citu garīdznieku), kas pēc kara Rietumu pasaulē varēja brīvi īstenot savu reliģisko pārliecību - kā leģitīms, tiesisks turpinājums Latvijas luteriskajai baznīcai, kas okupāciju rezultātā tika faktiski iznīcināta. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas sevi uzskata par vismaz tikpat patiesu mantinieci tai LELB, kas pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam, kā tā atlikusī LELB daļa, kura neizbēgami nonāca PSRS varas iestāžu kontroles sfērā.”

LELBĀL Latvijas apgabala dibināšanas sinode iesāksies ar svinīgu dievkalpojumu Sv. Pestītāja (anglikāņu) baznīcā Rīgā, 31.maijā, pulksten 10.30 un vēlāk turpināsies ar sinodes darba sesiju Latvijas Universitātē.

Jāatzīmē, ka LELBĀL Latvijas apgabala dibināšanas sinode vienlaikus sakrīt ar brīdi, kad LELB savā sinodē lems par pilnīgu sieviešu ordinācijas aizliegumu, to nostiprinot LELB Satversmē. LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga prakse daudzu gadu garumā ir liecinājusi par vēlmi pilnībā atstumt sievietes no kalpošanas garīdznieku amatos LELB.

Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu nodibināja 1922. gadā, kad Latvija bija kļuvusi par neatkarīgu valsti 1918. gadā.  Baznīcu, ko tagad sauc par Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu Ārpus Latvijas (LELBĀL), izveidoja latviešu bēgļi pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija bija okupēta un iekļauta Padomju Savienībā.  Kāda puse latviešu luterāņu mācītāju, ieskaitot arhibīskapu un vairumu prāvestu, bija atstājuši Latviju un 1944. gadā atradās trimdā.  Kādus nākamos desmit gadus viņi pārstāvēja Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu starptautiskos forumos, piemēram kā Pasaules Luterāņu Federācijas locekļi dibinātāji.  Viņi arī pārveidoja savas baznīcas administratīvo struktūru, lai tā atbilstu dzīvei trimdas apstākļos. Latviešu bēgļi, ieskaitot mācītājus, izceļoja uz visām pasaules malām, kur tie nodibināja draudzes: Eiropā - galvenokārt Rietumvācijā, Lielbritānijā un Zviedrijā; Amerikā - galvenokārt ASV un Kanādā, kā arī Dienvidamerikā; Austrālijā un Jaunzēlandē.


Foto: Sv. Pestītāja anglikāņu baznīcā Rīgā




Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »