Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Vasarsvētkos
iesūtīts: 2014.06.17 00:47 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Apustuļu darbi 2:1-17

Ir Vasarsvētku jeb Svētā Gara izliešanas svētku laiks.

Latviešiem Vasarsvētki jau izsenis saistās ar meiju smaržu. Saskaņā ar latvisko tradīciju dienu pirms Vasarsvētkiem visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju. Istabās tiek ienesti bērzi un ceriņi. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā. Vasarsvētki tiek allaž gaidīti ar skaidru, siltu, jauku laiku kā arī ar prieku un jautrību.


Pēc Baznīcas tradīcijas Vasarsvētkos svin Svētā Gara izliešanu kā arī Baznīcas dibināšanu. Protams, neaizmirstot arī prieku un jautrību. Baznīca šos Svētā Gara izliešanas svētkus svin 50 dienas pēc Lieldienām jeb Kristus augšāmcelšanās svētkiem.

Cilvēki visos gadsimtos ir centušies mainīties, pilnveidoties, uzlabot savu dzīvi, izskatīties jaunāki, spirgtāki, skaistāki, veselīgāki. Mūsdienu mazkustīgais dzīves veids un samērā labā materiālā nodrošinātība ir radījusi daudziem liekā svara problēmas. Tas, savukārt, ir iemesls, kāpēc milzīgos apmēros rodas firmas, kuras sola par pieņemamu samaksu padarīt cilvēku jaunāku, skaistāku, tievāku – kosmetoloģiskiem, ķīmiskiem, medicīniskiem u.c. līdzekļiem. Miesas kults un miesas pielūgsme ir kļuvusi gandrīz vai par reliģiju.

Pārdomu tekstā no Apustuļu darbiem lasām, ka tik daudzi cilvēki , iedarbojoties Svētajam Garam, tika mainīti. Ja Kristus mācekļi pēc viņa nāves bija nobijušies, izmisuši, neziņas un nemiera pārņemti, tad tagad viņi bija saņēmuši Kristus solīto Aizstāvi un Patiesības Garu, par ko varam lasīt Jaņa evaņģēlijā 16:7-13. Nu viņi bija priecīgi.

Rakstniekam O’Henry ir kāds stāsts par aizpagājušā gadsimta zelta drudzi Kalifornijā. Trīs zeltrači, kuri ir uzgājuši zelta dzīslu, nolemj to turēt noslēpumā, lai neviens cits konkurents tur neatnāktu un nesāktu rakt. Bet viņiem nav zelta rakšanai nepieciešamā ekipējuma un aprīkojuma. Tā nu viņi ir spiesti iet uz tuvāko pilsētu un to iegādāties. Viņi to iegādājas, bet, kad klusi un nemanot vēlas atstāt pilsētu, viņiem seko vesels pūlis cilvēku. Lai gan viņi ir klusējuši par savu atradumu un nevienam neko nav teikuši, taču viņus ir nodevušusas viņu priecīgi svētlaimīgās sejas izteiksmes, līksmojoties par to, ka nu reiz viņi būs bagāti.

Kāds uzvedības psihologs, reiz vaicāts, kāda ir bijusi viņa visgrūtākā nodarbība, atbildējis, ka tā bija tad, kad viņam vajadzēja apbedīšanas firmu direktoriem lasīt lekciju par tēmu – kā izskatīties sērīgi bēdīgam, kad tu saņem bēru pasūtījumu par 30 000 mārciņam.

Džeims Mārtins savā grāmatā “Garīgums reālajai dzīvei” raksta, ka mums visiem piemīt dabiskas ilgas pēc Dieva. Bet patērētāju kultūra mums bieži iestāsta, ka šīs ilgas var piepildīt ar naudas, stāvokļa sabiedrībā un īpašumu palīdzību. Mēs cenšamies aizpildīt tukšumu mūsos ar lietām, nevis ar Dievu vai mīlestības attiecībām. Bez šīm dziņām reklāmas industrija droši vien sabruktu, jo tā pastāv, lai ražotu alkas pēc mantām.

Šī individuālisma un patērētaju filozofija noved pie kāpnem kā kultūrā dominējoša modeļa: vieni cilvēki ir augšā, citi – apakšā. Indivīda stāvoklis tiek izrādīts izmantojot konkrētus sociālos simbolus – darba titulus, īpašumus, dažādus serifikātus u.t.t.. Indivīda personiskā vērtība mūsdienu patērētāju sabiedrībā ir atkarīga no tā bagātības vai nodarbošanās. Tāpēc arī darba algas apspriešana sabiedrībā ir vislielākais tabu: alga šodienas sabiedrībā ir pirmais mūsu vērtības mērs, t.i. visātrākais veids, kā klasificēt cilvēkus. Kāpņu augšā ir mītiska figūra – slavenība, bagātnieks, aktrise, modelis. Apakšā ir “zaudētājs” – bezdarbnieks, imigrants, bēglis, bezpajumtnieks. Tāpēc kļūst vieglāk ignorēt trūcīgos. Tie ir netiešs drauds sistēmai, jo atgādina, ka šīs kāpnes nedarbojas nevainojami. Cilvēki domā: “Bet ja nu tur nonākšu arī es?” Šī doma kāpšanu augšup, prom no “zaudētājiem” dara vēl aktuālāku. Ne jau katrs var būt augšā. Tāpēc tie, kas nonākuši augšā, darbojas, lai saglabātu savas pozīcijas un noturētu apakšējos apakšā. Bieži tiek lietots speks, lai apakšējās grupas paliktu atkarīgas, neorganizētas un neizglītotas.

Pirma kāda laika lasīju par vienkāršu latviešu cilvēku no Lēdmanes vardā Tālis Sala, kurš 2009.gadā bija atteicies no piešķirtā 5.pakāpes Atzinības krusta, to darot no brīvas gribas un tīras sirds, ar visu atbildību un nelokāmu pārliecību. Viņš tādejādi protestēja pret Latvijā, 20 gadu gaitā, mērķtiecīgi izveidoto sistēmu, kur daži cilvēki savtīguma, amorālu un prettiesisku interešu vārdā valsts lietas lemjošas varas parvērtuši par izpildvaru savu savtīgo interešu apmierināšanai. Viņš pauda, ka tauta pa visiem uzpirktajiem informācijas kanāliem tiek netaisnīgi apvainota un noganīta kā pūlis, kas iedrošinajies pacelt kulturālu un nevardarbīgu balsi, kas vērsta tikai viena – Latvijas valsts glābšanas virzienā. Viņaprāt, varas morāle zaudējusi saskaņu ar sirdsapziņu, ar Dievu, dabas un darba likumiem, bez kā nevar pastavēt ne ģimene, ne tauta, ne valsts. Sala apbalvojumu saņēma par izcilu Tēvijas mīlestību un nopelniem tautas gara attīstīšanā, jo savā novadā uzbūvēja Latvijā pirmo guļbūves dievnamu.

Templiešu bruņiniekiem kādreiz tika atgādināts sekojošais: “Pasauli sagraus nevis tie, kuri dara ļaunu, bet gan tie, kuri vienaldzīgi noraudzīsies, nedarot neko.”

Bībelē Svētais Gars simboliski tiek salīdzināts ar uguni, vēju, balodi arī ar iekšēju spēku sirdī. Un bieži cilvēki sajūt tādu iekšēju spēku sirdī, kuru nevar tā īsti aptvert un saprast. Bet katrā ziņā tas ir spēks, kas mūs aicina iet uz priekšu, sākt pavisam kaut ko jaunu un negaidītu.
Apustuļa Pāvila vēstulē Galatas draudzei 5.nodaļā ir pieminēti Gara augļi, kas ir Svētā Gara darbības rezultats. Tur ir sacīts: “Gara augļi ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, paškontrole.” Ja mūsos tas ir, tad mūsos mājo Svētais Gars, ja nav tad varbūt līdzīgi kā latviskajā Vasarsvētku tradīcijā, mums būtu mūsu iekšējais dvēseles nams jāizslauka, jāsakopj, jāizpušķo, lai Vasarsvētkos Svētais Gars varētu ienākt un mājot mūsos.

Māc. Viesturs Vāvere




Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »