Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Nezūdaties!
iesūtīts: 2012.11.20 23:44 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Ir labi un svētīgi, ka mēs kā tauta turpinām godāt un cienīt mūsu senču tradīcijas un paražas, jo tauta dzīvo tik ilgi, kamēr dzīva ir tās valoda, tradīcijas un paražas.

Latviešu kultūrā ir daudz svinamo dienu. Ilgāks laika posms ir veļu laiks. Tas iestājas tumšajos rudens vakaros un parasti ilga no Miķeļiem, 29.septembra, līdz Mārtiņiem, 10.novembrim. Taču dažādos novados šis periods bija atšķirīgs. Senie latvieši ticēja, ka veļu laikā aizgājušo senču gari, kurus dažādās Latvijas vietās sauca savādāk: gan par veļiem, iļģiem, vecajiem un citos vārdos, nāk ciemoties pie šajā pasaulē dzīvojošajiem. Ļaudis teicās redzējuši veļus kā miglu, kā kamolus veļamies. Veļu laikā bija jāuzvedas klusi, ļaudis vakarēja, strādāja klusus darbus, minēja mīklas.

Veļu laikā mums apkārt ir miers, jo laiks paliek vēsāks un lietaināks, koku lapas dzeltē, krīt un pārklāj zemi. Šis veļu laiks neapzināti ir kļuvis par to laika posmu, kad cilvēki jūtas nomākti, nesaprasti, grūtsirdīgi un uztraukti.

Grūtsirdība, uztraukums, raizes, zūdīšanās ir tik ļoti raksturīgas mūsdienu cilvēkam. Cilvēkam, kurš vairs nedzīvo saskaņā ar Dieva nolikto kārtību un ritmiem dabā. Daudzu cilvēku lielāko daļu viņu dzīves nodarbina šis - „bet ja nu kaut kas”. „Bet ja nu” kaut kas notiek ar manu banku, kurā glabājas mani uzkrājumi. „Bet ja nu” mana veselība pasliktinās. „Bet ja nu” sākas totālā ekonomiskā krīze utt. No pamošanās līdz gulētiešanas brīdim, no brokastīm līdz vakariņām, no ausmas līdz rietam tik daudzus cilvēkus nodarbina šis „bet ja nu kaut kas”.

Kristus saka: „Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?” (Mt.6:25-26)

Apustulis Pāvils : „Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Fil.4:6).

Tādejādi Svētie Raksti definē zūdīšanos jeb raizes, bažas, uztraukumu kā apmulsumu no atbildības, kuru mēs gribam uzņemties kāda cita vietā. Dievs mums saka – neuztraucieties par to, kas nav jūsu atbildība, neuztraucieteis par to, kas nav jūsu ziņā. Dievs saka – tā ir mana kompetence, tā ir mana atbildība. Aicinot cilvēkus nezūdīties, Dievs grib mums teikt – ja vēl neesat paspējuši sākt zūdīties, tad nesāciet to darīt, bet, ja esat sākuši to darīt, tad pārtrauciet tūlīt.

Atceros, kāds cilvēks reiz sacīja, ka lai viņam nestāstot, ka zūdīšanās, raizēšanās, bēdāšanās nevar nest labu. Viss par ko viņš bija zūdījies, raizējies un bēdājies, nekad nebija piepildījies, tātad zūdīties, raizēties un bēdāties bija jēga. Psihologi ir secinājuši, ka 40% no tā, par ko cilvēki zūdās, nekad nenotiek, 30% no tā, par ko cilvēki zūdās, ir jau pagātnē, 22% no zūdīšanās ir par sīkām, maznozīmīgām lietām. Tikai 8% no tā, par ko mēs zūdamies, ir tiešām zūdīšanās vērts.

Par ko tad cilvēki visvairāk zūdās? Protams, par to, ko ēdīs, ko dzers, ko ģērbs, kā dzīvos. Jautajumi, kas nebūt nav mazsvarīgi, bet arī kas nav pārlieku svarīgi. Ilustrācijai vēlos atgādināt Vecajā Derībā aprakstīto notikumu, kad Mozus izved savu tautu no fiziskās un garīgās verdzības Ēģiptē. Mozus izved 3 miljonus savas tautas piederīgos. Viņiem katru dienu nepieciešams 1500 tonnu partikas un 11 miljoni galoni ūdens. ( 1 galons ir 4.5 litri). Un tuksnesī viņi ir 40 gadus. Un Dievs viņus vada un pienācīgi apgādā.

Mateja evaņģēlijā lasām Kristus vārdus: „Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” (Senā mērvienība olekts – 18 colas jeb 46 cm).

Ījaba grāmatā ir teikts, ka cilvēka mūža laiks ir sīki ar ziņu noteikts, un viņa mēnešu skaits ir pie Dieva nolikts. Bībele skaidri pasaka, ka ar savu zūdīšanos cilvēks nevar pat ne 46 cm savam mūžam pielikt. Tad kāda jēga zūdīties?

Kristus saka: „Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj. Tomēr es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?” (Mt.6:28-30) Grieķu valodas oriģināltekstā šeit tiek minētas lilijas, piederošas pie gladiolu un īrisu dzimtas puķēm. Šīs puķes kopā ar zāli tika nopļautas, iemestas ar māliem izliktā bedrē un sadedzinātas, lai šāda veida krāsnī varētu izcept maizi.

Lai gan cilvēks stūrgalvīgi turpina zūdīties par visu, Svētie Raksti mums apgalvo pretējo: „ Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai, ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies. Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.” (Mt.6:31-32) Par pagāniem devēti vienīgi materiālās lietas pielūdzoši cilvēki, cilvēki ar deformētu vērtību skalu. Tie, kuri meklē Dievu un atraduši paliek Dievā, tiem tiek piedāvāta garīgi bagāta, daudzkrāsaina un pilnvērtīga dzīve, kā piedeva – arī materiali nodrošināta dzīve.

Svēto Rakstu vārdi mūs iedrošina: „Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nakošā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pieteik savu pašas bēdu.” (Mt.6:33-34)

Filozofs Hēgelis ir sacījis: „ Neko netaupi īpašam gadījumam, katra diena, kuru tu nodzīvo, ir īpašs gadījums.”

Lai katra diena mums ir īpašs gadījums kopā ar Dievu un kopā ar citiem Dieva cilvēkiem.

Māc. Viesturs Vāvere




Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »