Dievnams
1953. gadā pēc mācītāja Roberta Slokenberga ierosmes Londonas latviešu luterāņu draudze Rofantas muižu (Rowfant House)
iznomāja no toreizejiem īpašniekiem Locker-Lampson ģimenes. Lauku muiža
tika izmantota bērnu nometnēm un citiem pasākumiem, vēlāk īstenojās
iecere šeit izveidot veco ļaužu mītni. Pateicoties draudzes locekļu
dāsnajiem ziedojumiem draudze 1962. gadā Rofantas muižu ieguva savā
īpašumā.
Pirmais dievkalpojums Rofantas
dievnamā notika 1953.gadā un kopš tā laika latviešu dievkalpojumi,
kristības, laulības, bēres un draudzes pasākumi šeit notiek regulāri.
Arī citas draudzes izmanto dievnamu svētbrīžiem, dievkalpojumiem,
sanāksmēm un rekolekcijām. Šī ir vienīgā vieta Lielbritānijā, kur
atrodas oficiāli reģistrēts dievnams, kas pieder latviešiem. Tādejādi
māc. Elīzai Zikmanei un prāv. Andrim Abakukam ir tiesības šeit
reģistrēt laulības.
Latviešu draudzē šeit kalpojuši mācītāji :
R.Slokenbergs, J.Gailis, J.Sapiets, A. Pitāns, I.Kuplēna, R. Mužiks, Z.Blaumane, J.Jēruma-Grīnberga
Dievnama iekārta
Kanceli, lielo koka krustu, kristāmtrauku un griestu lukturus Rofantas dievnamam darinājis tēlnieks Zigfrīds Sapietis.
Altārsegu no Latvijas lina izšuvusi Harina Brūklene.
Blakus altāram atrodas skapis, kur glabājas aizgājēju pelnu urnas.
Vitrāžas
dievnama altāra daļā 2003-4. g. darinājusi Ilga Dripe. Vitrāžās virs
urnu skapja attēloti burti alfa un omega (Α un Ω), kas burti simbolizē
pirmo un pēdējo, sākumu un galu. Vienā no tām ir vārdi, no Jņ. 11: 25 :
“Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas
mirs”. Ziemeļu puses četros logos ievietotās vitrāžas, atspoguļo četrus
gada laikus un tiem atbilstošos Baznīcas svētkus: Ziemsvētkus,
Lieldienas, Vasarsvētkus un Pļaujas svētkus.
Gleznu
pie dievnama ziemeļu sienas, kas attēlo Kristu nesot krustu Golgatas
kalnā 1948. gadā gleznojis Pēteris Kārkliņš bēgļu laukstrādnieku
nometnes Moonhill Place baznīcai, kas bija izveidota barakā.
Dievnams
Saimnieciskā sabiedrība
