Latvijas partriotam Laimonim Krieviņam
Dižais Rovfanas muižas sabiedriskais darbinieks Laimonis Krieviņš uz
mūžību aizvēra acis š.g. 2.maijā. Laimonu pēdējā gaitā Surrey and
Sussex krematorijā izvadīja labs pulciņš svešā ceļa līdzgaitnieku,
tuvinieku un draugu. Atvadu dievkalpojumu vadija prāvests Andris
Abakuks, kur aizlūdza par aizgājēju un ar izjustiem vārdiem atskatījās
uz nelaiķa raženo dzīvi. Dziesmai «Augšā aiz zvaigznēm tu gasmā reiz
kļūsi» izskanot, klusi aizvērās aizkars... Laimonis dzimis Valkas apriņķa Bilskas pagasta «Rumpīšos» 1916. gada
20. maijā. Agrie bērnibas gadi nebija vieglie. Kari plosījās dzimtājā
zemē. Māte nomira, kad puisītim bija tikai trīs gadi un viņa mazā
māsiņa Hilda bija pāris gadu jaunāka. Tēvu drīz iesauca Latvijas
armijā. Par piedalīšanos Latvijas Brīvības cīņās tēvam piešķīra
nekultuvētu krūmiem apaugušu zemi. Tur, «Brīvzemniekos» viņš kopā ar
māsiņu uzauga un pavadījā jaunības gadus. Jaunais censonis, nebaidamies
no sūra darba, palīdzēja tēvam pārvērt amatā atstāto zemi par
paraugsaimniecību. Tur viņš ieguva savu lielo dzimtās zemes kopšanas un
biškopības mīlestību. Jaunībā
Laimonis akktīvi piedalijās vietējā sabiedrībā un jau no skolas laikiem
darbojās 31. Bilskas mazpulkā. Par centīgu darbību saņēma daudz godalgu
un pēc izturētiem pārbaudījumiem ieguva Mazpulku Dižēnā nozīmi, ko
saņēma Mazpulku Virsvadoņa, Latvijas valsts prezidenta Dr Kārļa Ulmaņa
rokas. Vēlākos gados pārņēma šā Mazpulka vadību. Bija Aizsargu
organizācijā. Piedalijās Smiltenes Brāļu draudzes saietos. Otrā
Pasaules kara Vācu okupācijas laikā iesaukts latviešu leģionā.
Izstaigājis kara laukus Krievijā, Polijā, Latvijā un Vācijā un cietis
smagu kontūziju Polijā. Gūstu izcieta Putlosas un Zedelhemas gūstekņu
nometnēs Pēc brīvlaišnas bija Giftenes Pārvietoto personu nometnē.
Anglijā iebrauca 1947 gadā kā Eiropas brīvprātigais strādnieks, Britu
valdības Westward Ho akcijas ietvaros. Laimonis jau agrās
bērnības dienām bijis liels dziesmu mīlētājs. Dziedāja pamatskolas un
vietējā pagasta korī. Gūsta laikā un velāk Vācijā Gitenes nometnē
piedalījās «Dziedoņa» vīru korī, kā arī nometnes jauktā korī. Vēlāk
Anglijā Suseksas grafistes agrīnā lauksainiecībā nodarbinato Hadlow
House nometnē «Dziedoņa» vīri turpināja dziedāt vīru dubultkvartētā
«Dziedoņa atvase». Viņš arī dziedāja Londonas latviešu korī un Korbijā
slavenājā Zuikas vīru korī. Piedalijās vairākās Anglijas latviešu
Dziesmu dienās. Ar savu akordeonu un skaidro un izcilo tenora balsi
daudzus gadus vadija dziesmas mūsu sanāksmēs Rovfantas muižā
Laimonis savā laikā bija viens no rozīgākajiem Rovfantas muižas
sabiedriskiem darbiniekiem. Viņš bija daudzu amatu pildītājs,
piedaloties vairāk kā 10 organizāeijās. Viņš bija Apvienotās Londonas
latviešu ev. lut. draudzes pēdējais priekšsēdis un pēc apvienošanās ar
Miera draudzi tās priekšsēža vietnieks. Pārzināja muižas baznīcu un tās
mirušo pelnu glabātuvu. Bija Brukvudas latviešu kapu komitejas biedrs
un latviešu nodaļas pārzinis. Viņš darbojās Rovfantas muižas
saimniecības pārvaldē. Bija Rovfanas muižas kluba biedrs, muižas
Bitenieku kopas dalībnieks, Daugavas vanagu fonda biedrs, Latviešu kara
invalidu apvienības pārstāvis Anglijā, piederēja pie Latviešu
nacionālās padomes Lielbritānijā, pie Sarkanā krusta apvienības, kā
britu, tā latviešu. Bija Latviešu preses biedrības Anglijas
kopas biedrs. Jau jaunības laikos nodarbojās ar rakstīsanu, būdams
lauksaimniecības korespodents. Šeit rakstija par notikumiem trimdas
presē. Viņs ir pierakstījis savus piedzīvojumus no bērnības līdz šai
dienai grāmatā «Atmiņas, atskaņas, attēli» - tā iespiesta Latvijā. Viņš
mīlēja izteikt savas jūtas dzejā. Viņš izvēlējās par savu pseidonimu
Brīvzemnieku Laimonis - savas mīļotās dzimtās mājas vārdu Mazpulku
organizācija viņam visu mūžu bija tuvu pie sirds. Rovfantas muižā viņš
pulcēja mazpuku draugus, organizējot sanāksmes un gadskārtējās mazpulku
izstādes. Latvijai atgūstot brīvību un Mazplku organizācijai
atdzimstot, lai palidzētu jaundzimušai organizācijai, viņš ar savu māsu
Hildu un viņas vīru Pēteri Pluģi nodibināja Mazpulku palīdzības fondu
Anglijā¸ kas sniedza lielu palīdzību atjaunotājai Malpulku
organizācijai. Latvijas apciemojumos apmeklēja mazpulcēnu sanākmes, kur
nekad nenāca ar tukšām rokam. Viņa sirds piederēja Latvijai.
Laimonis ar māsu Hildu un viņas nelaiķa vīru Pēteri bieži apciemoja
dzimteni, kur daudz palīdzējis radiem un draugiem, tāpat kā šeit
Anglijā viņa sabiedrskais un labdarības darbs ir neapsvērams. Viņš bija
pretīmnākošs un izpalīdzīgs Viss viņa mūžs ir bijis veltīts trimdas
sabiedrībai un Latvijai. Kaut ne vienmēr saulīte spīdēja viņa dzīve,
dziļā ticība Dievam deva spēku pārvarēt visas grūtības. Vaļas brīžu
intereses iekļāva dārzkopību, biškopību, rakstīšanu, lasīšanu
dzejošanu, muziku un vēl citu. Apbalvots ar Latvijas Lauksaimieeības
ministrijas un Latviešu kara invalīdu apvienības Atzinības rakstiem. Bēru
mielasts bija Rovfantas muižā. Tur pie bagātā aukstā galda mielojoties,
bērinieki pārrunās atcerējās viņa nesavtīgo un rāženo darba mūžu un
lielo draudzību, Par viņu sēro māsa Hilda, māsas dēls Pēteris, radi
Latvijā un draugi Anglijā. Lai Tev, dižājam LATVIETIM vieglas smiltis!
Imants Bērziņš
|