 |
|
| Aptauja |
|
 |
|
|
|
Kas ir Baznīcas gads?
Baznīcas gads iesākas nedaudz agrāk par tradicionālo gadu miju. Ar
pirmo Adventa svētdienu iesākam jaunu Baznīcas gadu. Grāmatā “Līdzi
Baznīcas gadam“ mācītājs Juris Rubenis raksta, ka Baznīcas gada un
astronomiskā gada saistība ir tāda pati, kā mūsu dvēseles saikne ar
mūsu fizisko ķermeni. Baznīcas gads savā ziņā ir laicīgā gada dvēsele.
Ikviena liturģiskā gada laikā izsekojam līdzi Pestīšanas vēsturei,
Kristus dzīves notikumiem, kas palīdz saprast mūsu dzīves gājumu, mūsu
dzīves notikumus. Baznīcas gads nav stāvēšana uz vietas, bet gan ceļš
uz pārtapšanu.
Adventa laiks ir četru nedēļu ilgs
sagatavošanās laiks Kristus piedzimšanas svētkiem, lai pilnīgāk varētu
Nācēju uzņemt savā dzīvē. Tam seko Ziemsvētku laiks, kas ilgst līdz
Zvaigznes dienai, šajā laikā pārdomājam Kristus ienākšanu pasaulē un
mūsu dzīvē. Pēc tā nāk Epifānijas jeb Atspīdēšanas laiks, kas runā par
Kristus būtības atspīdēšanu dažādos evaņģēlija notikumos un noslēdzas
ar Kristus Apskaidrošanas dienu. Tad Baznīcas gada ceļš pagriežas pretī
Kristus ciešanu piemiņas jeb Gavēņa laikam, kas sākas ar Pelnu
trešdienu un ilgst līdz Lieldienām. Šajā laikā esam aicināti sekot
Kristum viņa pēdējā ceļā uz Jeruzālemi, krusta ceļā. Šī laika virsotne
ir Klusā nedēļa ar Pūplosvētdienu jeb Palmu svētdienu, Zaļo
Ceturtdienu, Lielo Piektdienu un Kluso Sestdienu. Pēc Lieldienām seko
Lieldienu laiks līdz Vasarsvētkiem, šajā laikā svinam arī
Debesbraukšanas dienu - Kristus atgriešanos Debesīs. Vasarsvētki ir
Svētā Gara izliešanas un draudzes dzimšanas svētki.
Visi trīs
galvenie svētki – Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki atklāj
Trīsvienību. Ziemassvētkos Dievs Tēvs dod pasaulei savu Dēlu;
Lieldienās Kristus – Dievs Dēls, svin uzvaru pār nāvi; Vasarsvētkos
Svētais Gars piepilda draudzi. Nākošā svētdiena pēc Vasarsvētkiem ir
Trīsvienības svētku svētdiena un tai seko tā saucamais bezsvētku
pusgads, kas noslēdzas ar pēdējo svētdienu baznīcas gadā - Mūžības
svētdienu, kurā pārdomājam nāves un mūžīgās dzīvības jautājumus.
Baznīcas
gada laikus palīdz izjust gan lasījumi, dziesmas, dažādas dievkalpojuma
kārtības un liturģiskās krāsas. Balto krāsu lieto Ziemsvētkos,
Lieldienās un Lieldienu laikā un Trīsvienības svētkos un Mūžības
svētdienā, tā simbolizē Debesu gaismu. Violeto krāsu lieto nopietnu
pārdomu posmos, Adventā un Ciešanu laikā (Adventā var lietot arī zilo –
cerību krāsu). Sarkanā ir Svētā Gara krāsa, to lieto Vasarsvētkos un
asinsliecinieku piemiņas dienās, mēs luterāņi, to lietojam arī
Reformācijas dienā - 31. oktobrī. Purpursarkanā vai melnā krāsa tiek
lietota tikai Lielajā Piektdienā. Visbiežāk redzam Zaļo – dzīvības
krāsu: Atspīdēšanas laikā un svētdienās pēc Trīsvienības svētkiem.
Mācītāja
Elīza Zikmane mums novēl izjust katra gadalaika noskaņu, sadzirdēt tā
vēsti, saprast pašiem sava laika jēgu, nozīmi, kopsakarības. Lai mums
piederētu ne tik vien nodzīvotais, bet patiesi piepildītais laiks.
Piepildīts ar mīlestību un Dieva tuvumu, lai dienu no dienas varam
priecāties par Viņa dāvāto pestīšanuMāc. Elīza Zikmane
|
| Iesūtīts: 2009.09.14 14:41 | |
|
|
|
2009. gads
2010. gads
