Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
2009. gads
2010. gads
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Kas ir Baznīcas gads?
Baznīcas gads iesākas nedaudz agrāk par tradicionālo gadu miju. Ar pirmo Adventa svētdienu iesākam jaunu Baznīcas gadu. Grāmatā “Līdzi Baznīcas gadam“ mācītājs Juris Rubenis raksta, ka Baznīcas gada un astronomiskā gada saistība ir tāda pati, kā mūsu dvēseles saikne ar mūsu fizisko ķermeni. Baznīcas gads savā ziņā ir laicīgā gada dvēsele. Ikviena liturģiskā gada laikā izsekojam līdzi Pestīšanas vēsturei, Kristus dzīves notikumiem, kas palīdz saprast mūsu dzīves gājumu, mūsu dzīves notikumus. Baznīcas gads nav stāvēšana uz vietas, bet gan ceļš uz pārtapšanu.

Adventa laiks ir četru nedēļu ilgs sagatavošanās laiks Kristus piedzimšanas svētkiem, lai pilnīgāk varētu Nācēju uzņemt savā dzīvē. Tam seko Ziemsvētku laiks, kas ilgst līdz Zvaigznes dienai, šajā laikā pārdomājam Kristus ienākšanu pasaulē un mūsu dzīvē. Pēc tā nāk Epifānijas jeb Atspīdēšanas laiks, kas runā par Kristus būtības atspīdēšanu dažādos evaņģēlija notikumos un noslēdzas ar Kristus Apskaidrošanas dienu. Tad Baznīcas gada ceļš pagriežas pretī Kristus ciešanu piemiņas jeb Gavēņa laikam, kas sākas ar Pelnu trešdienu un ilgst līdz Lieldienām. Šajā laikā esam aicināti sekot Kristum viņa pēdējā ceļā uz Jeruzālemi, krusta ceļā. Šī laika virsotne ir Klusā nedēļa ar Pūplosvētdienu jeb Palmu svētdienu, Zaļo Ceturtdienu, Lielo Piektdienu un Kluso Sestdienu. Pēc Lieldienām seko Lieldienu laiks līdz Vasarsvētkiem, šajā laikā svinam arī Debesbraukšanas dienu - Kristus atgriešanos Debesīs. Vasarsvētki ir Svētā Gara izliešanas un draudzes dzimšanas svētki.

Visi trīs galvenie svētki – Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki atklāj Trīsvienību. Ziemassvētkos Dievs Tēvs dod pasaulei savu Dēlu; Lieldienās Kristus – Dievs Dēls, svin uzvaru pār nāvi; Vasarsvētkos Svētais Gars piepilda draudzi. Nākošā svētdiena pēc Vasarsvētkiem ir Trīsvienības svētku svētdiena un tai seko tā saucamais bezsvētku pusgads, kas noslēdzas ar pēdējo svētdienu baznīcas gadā - Mūžības svētdienu, kurā pārdomājam nāves un mūžīgās dzīvības jautājumus.

Baznīcas gada laikus palīdz izjust gan lasījumi, dziesmas, dažādas dievkalpojuma kārtības un liturģiskās krāsas. Balto krāsu lieto Ziemsvētkos, Lieldienās un Lieldienu laikā un Trīsvienības svētkos un Mūžības svētdienā, tā simbolizē Debesu gaismu. Violeto krāsu lieto nopietnu pārdomu posmos, Adventā un Ciešanu laikā (Adventā var lietot arī zilo – cerību krāsu). Sarkanā ir Svētā Gara krāsa, to lieto Vasarsvētkos un asinsliecinieku piemiņas dienās, mēs luterāņi, to lietojam arī Reformācijas dienā - 31. oktobrī. Purpursarkanā vai melnā krāsa tiek lietota tikai Lielajā Piektdienā. Visbiežāk redzam Zaļo – dzīvības krāsu: Atspīdēšanas laikā un svētdienās pēc Trīsvienības svētkiem.

Mācītāja Elīza Zikmane mums novēl izjust katra gadalaika noskaņu, sadzirdēt tā vēsti, saprast pašiem sava laika jēgu, nozīmi, kopsakarības. Lai mums piederētu ne tik vien nodzīvotais, bet patiesi piepildītais laiks. Piepildīts ar mīlestību un Dieva tuvumu, lai dienu no dienas varam priecāties par Viņa dāvāto pestīšanu

Māc. Elīza Zikmane


 Iesūtīts: 2009.09.14 14:41


Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »