|
Jaunajām
vitrāžām izmantota alfa un omega (A un W)
simbolika. Jaunā derība sākotnēji sarakstīta
grieķu valodā, kuras alfabēta pirmais burts ir alfa un
pēdējais burts omega. Līdz ar to šie burti
simbolizē pirmo un pēdējo, sākumu un galu. Šī
simbolika trīskārt izmantota Bībelē, Jāņa
atklāsmes grāmatā, un vienā no vitrāžām
ir tiešs citāts no 22. nodaļas 13. panta, kur Jēzus
Kristus saka: “Es
esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un
Gals.”
Vitrāžas un to simbolika mums
atgādina, ka trīsvienīgais Dievs, Tēvs, Dēls un
Svētais Gars, ir ne tikai pasaules sākums, pasaules
radītājs, bet arī tās gals, omega punkts uz ko tiecas
viss radītais, kad pasaule pārtaps jaunā godībā un
būs augšāmcelšanās uz mūžīgo
dzīvošanu. Tāpat Dievs ir klāt mūsu katra
sākumā, dzimšanā un kristībā, un ir klāt
mūsu galā, mūsu nāvē, kas reizē ir jauns
sākums, vārti uz debesu valstību.
Arī vārdi “Es
esmu” ir paši par sevi zīmīgi, jo tie ir vārdi ar
ko Bībelē Dievs sevi atklāj, sevi identificē. Tas
īpaši parādās Jāņa evanģēlijā,
kur Jēzus vairākkārt lieto “Es esmu”
izteicienus: “Es esmu pasaules gaisma”, “Es esmu labais
gans”, un tā tālāk, bet otrā
vitrāžā ir vārdi, kas ņemti no Jāņa
evanģēlija 11. nodaļas 25. panta: “Es esmu augšāmcelšanās
un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas
mirs”. Protams, šie vārdi īpaši piemēroti
vietai, kur glabājas pelnu urnas.
Līdz ar jauno
vitrāžu ievietošanu rodas sajūta, ka Rofantas
baznīcas altāra gals ir sasniedzis zināmu
māksliniecisku pilnveidojumu, Ilgas Dripes vitrāžām
savienojoties ar tēlnieka Zigfrīda Sapieša veidoto lielo
koka krustu un kanceli.
Andris Abakuks
|
