Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Sprediķis - Eksplozīvais spēks
iesūtīts: 2012.06.10 23:49 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā;
Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja,
Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem,
Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu.
(Apd 2:1-4)

Jēzus saka: „Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,
Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa to neredz un to nepazīst; bet jūs to pazīstat, jo viņš pastāvīgi ir pie jums un mājos jūsos.”
(Jņ 14:16-17)


Vārds „dinamīts”,  cēlies no grieķu valodas vārda „dynamis”, starptautiskajā apritē nokļuva pēc tam, kad zviedru ķīmiķis un inženieris Alfreds Bernards Nobels (1833-1896) izdarīja atklājumu, kas padarīja viņu stāvus bagātu. Viņš izgudroja spēku, kādu pasaule līdz tam nebija pazinusi. Nobels jautāja savam draugam, grieķu valodas zinātniekam, ko vārdu salikums „eksplozīvs spēks” nozīmētu grieķiskā tulkojumā. Draugs viņam atbildēja: „Dynamis.” Un Nobels tad sacīja: „Labi, es šo savu atklajumu tad arī saukšu šajā vardā – dinamīts.”

Kurts Vonnegūts ir sacījis, ka lai ko fiziķi izgudrotu, rezultatā viņiem vienmēr iznāk ieroči. Varbūt tādēļ mūsdienās šī nāvējošā izgudrojuma autora prēmija tiek piešķirta tieši tiem cilvēkiem, kuriem ir liels ieguldījums miera nodrosināšanā pasaulē.

Apustuļu darbu grāmatā lasījām, ka tieši šāda eksplozīva spēka – dynamis uzrunāti un aicināti cilvēki bija pulcējušies kopā. „Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja.” Jēzus atbild Nikodēmam, jūdu valdības vīram, teikdams: „Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat tas ir ar ikvienu, kurš piedzimis no Gara.” Mēs vēju nevaram redzēt, bet varam to dzirdēt un sajust. Vējam ir milzīgs spēks. Aprakstītajā notikumā vējš nāk ne no ziemeļiem, ne no dienvidiem, ne no austrumiem un ne no rietumiem, bet gan no debesīm. Vējš nāk no debesīm, bet tas ietekmē cilvēkus šeit, virs zemes. Tāpat kā Svētais Gars, kuram piemīt liels spēks pārveidot un mainīt cilvēkus. Svētais Gars nāk no Debesīm, bet ietekmē cilvekus šeit, virs zemes. Vējam piemīt milzīgas attīrīšanas spējas. Ar vienu brāzmu tas spēj aizslaucīt visus atkritumus. Tāpat arī Svētais Gars cilvēkā spēj viņu attīrīt un šķīstīt.

Gars ir arī elpa, dvaša. „Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu.” (Ps 150:6)  „Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni.” (1Moz 2:7) Kā mēs parbaudām, vai samaņu zaudējis cilvēks vēl elpo, tur, kur nevaram izsaukt ātro palīdzību? Mēs pieliekam vaigu vai spoguli pie viņa mutes un pārbaudām, vai viņš dvašo. Mēs raugāmies, vai viņa krūšukurvis vēl kustas.

Apustuļu darbu grāmatā lasām: „Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem.” Cilvēka dzīve nav iedomajama bez uguns. Uguns attīra. Kā dārgmetāls tiek attīrīts no sārņiem, tā cilvēks dzīves pārbaudījumu un grūtumu ugunīs tiek šķīstīts. „Kā uguns sudrabu un kausējamā  krāsns zeltu, tā tas Kungs pārbauda sirdis.” (Sāl.pam 17:3) Uguns mīkstina. Tā ugunī ieliktu metālu mēs varam veidot, iegūstot vajadzīgo formu. Uguns cietina. Ugunī metālu varam arī rūdīt, padarot to vēl cietāku. Uguns silda un ielīksmo. Tā mēs priecajamies un līksmojamies pie Līgo vakara ugunskuriem un ziemas vakaros sildamies pie kamīna krāsns uguns. Taču uguns arī iznīcina un pāri palik vien pelni un krāsmatas.

Socioloģiskie pētījumi liecina, ka 77% no tā, ko cilvēki domā, ir negatīvas vai pesimistiskas domas, Cilvēki, kuri ir uzauguši vidusmēra ğimenēs, ir dzirdējuši „nē” un to, ko viņi nedrīkst darīt, vairāk  nekā 148 000 reizes līdz laikam, kad sasnieguši 18 gadu vecumu.

Mēs dzīvojam agresīvā laikmetā ar draudīgām situācijām, biedējošām finansiālajām prognozēm un iebaidītiem cilvēkiem. Drosmi zaudējušiem cilvēkiem trūkst pašpārliecības, ticības sev, entuziasma un uzņēmības. Daudzi cilvēki paliek slimi un zaudē darbu, jo jūtas iebiedēti un nevarīgi. Miljoniem cilvēku slīgst smagā depresijā un viņiem ir nepieciešama medikamentoza palīdzība, lai ar to cīnītos.

Jēzus, stiprinādams tādus bezpalīdzīgus, izmisuma pārņemtus cilvēkus, saka: „Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa to neredz un to nepazīst; bet jūs to pazīstat, jo viņš pastāvīgi ir pie jums un mājos jūsos.”(Jņ 14:16-17)

Kad Jēzus runā par Svēto Garu – Aizstāvi, tad grieķu valodas tekstā tiek lietots vards  paraklete. Ar vardu „paraklēts” antīkajā pasaulē tika apzīmēts karavīrs. Grieķu karavīri cīņā gāja pa pāriem un kaujas laukā sargāja viens otra tā saukto „aklo pusi” – sānus un muguru. Svētais Gars ir katra mūsu „paraklēts” – aizstāvis un palīgs, kurš sargā katra mūsu „aklo pusi”. Svētais Gars ir mums  katram Dieva dotais eksplozīvais spēks – dynamis jeb dinamīts, ne lai grautu, bet lai radītu.

Māc. Viesturs Vāvere




Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »