Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Izrotājot eglīti...
iesūtīts: 2017.12.21 00:01 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi!
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.


Izrotājot eglīti, uzpošot to Ziemsvētkiem, šķiet nonākam laika mašīnā un aizceļojam atpakaļ savā bērnībā. Jau vairākus gadus man šis brīnumainais prieks ir liegts, jo eglītes pušķošana ir manas meitas ziņā. Es pat nedrīkstu ieiet istabā, kamēr viss nav gatavs. Bet brīnums jau notiek tik un tā. Līdz ar mirguļojošajiem stikla bumbuļiem un virtenēm, un svecīšu uguntiņām, sirds ietrīsas un mazais bērns tevī atkal ir pamodies.

Lūkojoties mūsu mājas eglītē, atcerējos kādu daudz lielāku egli, kas šogad atceļojusi no Latvijas uz Lielbritāniju un grezno Ārlietu ministrijas reprezentācijas ēku Lancaster House.

Aizsākot Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecību simtgades svinības 4.decembrī Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons un Latvijas vēstniece Baiba Braže iededza Latvijas dāvāto egli. Sešus metrus augstā egle uz Angliju ceļoja no Valkas – vietas, kurai ir svarīga loma neatkarīgas Latvijas valsts dzimšanā. Ideju par Latvijas egles dāvināšanu pastiprināja arī tas, ka pirmā Ziemsvētku egle tika dekorēta Rīgā, 1510.gadā.

Šovasar, esot Rīgā un apmeklējot Vēstures un kuģniecības muzeju, pierakstīju tur izstādīto stāstu par to, kā tad šī pati pirmā Ziemsvētku egles dekorēšana notikusi.

Pasakains nostāsts par seno egli

1510. gadā, tuvojoties ziemas saulgriežiem, Melngalvju brālības vīri esot nolēmuši doties uz mežu, lai sadabūtu lielāko egli. Viņi gribējuši egli Daugavas krastā nodzedzināt, savdabīgi papildinot tā laika ziemas saulgriežiem tradicionālo bluķa dedzināšanu.

Brālības nolīgtais mežcirtējs svinībām bija nocirtis tik lielu egli, ka Melngalvji nolēmuši to tomēr nededzināt, lai neapdraudētu apkārt esošās ēkas un ļaudis. Brālības vīri sanākuši apspriesties, ko darīt ar milzīgo egli.

Milzīgo egli Daugavas krastā pamanījuši apkārtnes bērni. Viņi sākuši rotāt egles zarus ar visu, ko vien spējuši sagādāt - ar riekstiem, āboliem, kaltētām puķēm, žāvētu ogu virtenēm un krāsainiem vilnas diegiem, kas izvilkti no pašu cimdiem. Bērni tā aizrāvušies, ka nemaz neesot pamanījuši - milzīgās egles rotāšanai nepieciešamie materiāli brīnumainā kārtā papildinājušies paši no sevis!

Bijis jau gandrīz pilnīgi tumšs, kad Melngalvji pārtraukuši savu sēdi. Viens no tirgotājiem pēc nogurdinošajiem strīdiem nogājis Daugavas krastā un jau iztālēm pamanījis brīnišķo pārmaiņu, kas notikusi ar egli. Bērnu rotājumus klājusi sarma, un egle mirdzējusi mēnesnīcā. Melngalvji apbrīnojuši krāšņo skatu, un tirgotājs iesaucies: “Mēs to pacelsim un rotāsim Ziemasvētkiem - šo Ziemassvētku egli! Un mēs to nostādīsim taisni pašā pilsētas centrā par prieku visiem.”

Ar ļaužu palīdzību egle tika nogādāta pilsētas centrālajā tirgus laukumā (tagad Rātslaukums), kur to nostādīja taisni, gluži kā tā bija mežā. Bērnu rotājumi tika papildināti ar krāsainām lentēm, rotaļlietām, ornamentiem, un egle bija žilbinoši krāšņa. Tā pati bija kā svētki.

Kad Melngalvju brālības vīri sāka pievienot rotājumus eglei, ļaudis iznāca no saviem namiem un bija pārsteigti par neierasto skatu. “Šī Ziemassvētku egle - dāvana, ar kuru mums visiem vajadzētu iepriecināt citam citu katros Ziemassvētkos,” paskaidroja viens no brālības vīriem.
Un tā tas arī palicis līdz pat šai dienai.

Vai pamanījāt, ka Ziemsvētku egli, to, kura grezno pilis un būdiņas, nes mieru un līksmību, radīja bērni, ne bagātie tirgotāji. Pirmie rotājumi bija pavisam vienkārši un sirds aizrautībā sarūpēti, ne grezni un par lielu naudu nopirkti. Bērna spējā ticēt brīnumiem, bērna spējā ar visus sirdi nodoties tam, ko tu dari, bērna spējā būt vienkāršam un patiesam, egle kļuva žilbinoši krāšņa. Kaut uz mirkli kļūsim šajos Ziemsvētkos atkal kā bērni, kuriem egle pati bija kā svētki! Egle - koks - Dzīvības koks - mūsu dzīves simbols. Sirds aizrautībā novēlu ieraudzīt arī savu dzīvi kā svētkus!

“Mācekļi gāja pie Jēzus un jautāja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?” Jēzus pieaicinājis kādu bērniņu un nostādījis to viņu vidū, sacīja: “ Es jums saku: patiesi, ja jūs nemainaties un netopat kā bērniņi, jūs neieiesiet Debesu valstībā. Tad nu ikviens, kas pats top pazemīgs kā šis bērniņš, ir lielākais Debesu valstībā. Un kas uzņem vienu šādu bērniņu manā vārdā, tas uzņem mani.” (Mateja ev. 18:1-5)

Autors: Māc. Daira Vāvere
Foto: No Vēstniecības archīva - Latvijas Ziemsvētku egle Lancaster House hallē




Meklēšana

 

Copyright © 2018; Created by MB Studija »