Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Klusu, mierā!
iesūtīts: 2015.08.13 01:08 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: “Pārcelsimies uz viņu malu.” Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu.


Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?” Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?” (Mk 4:35-41)


Mēs ar Rūtu pēdējā laikā esam sākuši piedalīties kontemplatīvās lūgšanas biedrības (www.contemplative-prayer.org.uk) kopējās lūgšanās. Mums ļoti parocīgi, ka viens no šīs biedrības vadītājiem ir pensionēts mācītājs, kas vada lūgšanu grupu tieši mūsu vietējā anglikāņu baznīcā Epsomā. Katram mēnesim biedrība izrauga lozungu, kādus Dieva vārdus no bībeles, kurus atkārtoti uzklausot un pārcilājot, vai nu vienatnē vai kādā grupā, veidojas lūgšana. Šim mēnesim izraudzītie Dieva vārdi ir “Klusu, mierā!”, ar kuriem Jēzus apsauc vēju un jūru, tā parādīdams savu autoritāti pār dabas norisēm. Bet lūgšanā mēs varam arī izjust kā šie vārdi uzrunā mūs pašus: mūsu jaunajā latviešu bībeles tulkojumā rakstīts “Klusu, rimsties!”, bet vairākos angļu valodas tulkojumos iznāk maigāk, “Peace! Be still!”

Mūsu baznīcas dziesmu grāmatā atrodam vārdus:

Kas ar Dievu darbu dara, Tas spēku gūst no Viņa Gara,
Tam roku sniedz pats Dieva Dēls, Debess gaisma viņam laistās.
Viņš dzīvē skaita dienas skaistās, Tam zvaigznes lec, kad vakars vēls.
Kad vētras mastus lauž, Viņš laivā droši snauž Dieva vārdā.
Kad pērkons rūc Un viļņi dūc, Tam svētā mierā elpo krūts.

Kad šo dziesmu dziedam, mani vienmēr iepriecina doma, ka, Dieva vārda aptverti, līdz ar Jēzu varam mierīgi snaust, vienalga kādas vētras ap mums plosās.

Kad mēs Latvijas ceļojumā bijām iegriezušies Latvijas Bībeles Biedrības (www.bibelesbiedriba.lv) telpās, lai redzētu, kas jauns, iegādājāmies nesen izdoto bībeli ar komentāriem. Lasot, kas rakstīts par mūsu tekstu Mk 4:35-41, mani īpaši  uzrunāja komentārs par pēdējo teikumu: “… ticība nav tikai piekrišana pareizām tēzēm, tā ir dzīvošana, jautājot Kas tas tāds?” Patiešām nav tik svarīgi, vai mēs domājam, ka saprotam visus ticības apliecības locekļus un varam tiem piebalsot, bet izšķiroši svarīgas ir mūsu personīgās attiecības ar Jēzu Kristu un tas, ka mēs līdz mūža beigām nebeidzam mēģināt arvien vairāk izjust, kas viņš tāds ir. Viņš ir Dieva dēls, mūsu Kungs un pestītājs, Dieva jērs, kas nes pasaules grēkus, bet, dzīvojot ticībā, mēs mācāmies arvien dziļāk izprast, ko tas mums nozīmē.

Latvijā kādas dienas pavadījām lauku mājās, kas 18. gadu simteņa otrajā pusē bija viens no galvenajiem Brāļu draudzes (www.bdm.lv) darbības centriem. Ne dogmātiski formulējumi, bet gan šīs personīgās attiecības ar Jēzu bija galvenais arī Brāļu draudzei, kam tik liela ietekme bijusi mūsu baznīcas garīgumā un īpaši tās dziesmās. Tādēļ noslēgšu šīs īsās pārdomas ar Brāļu draudzes devīzi: “Mūsu jērs ir uzvarējis. Sekosim viņam!”

Prāvests Dr. Andris Abakuks




Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »