Atskatos uz maija mēnesi: tas ir bijis skaists mēnesis. Latvijā pavasaris atnesa agrāk kā citus gadus savu zaļumu un ziedu bagātību. Maija sākumā es ciemojos Rīgā un Liepājā. Šajā laikā Rīgā atvērās Stūra mājas durvis - Valsts Drošības komitejas (čekas) galvenajā mītnē Rīgā pie Brīvības un Stabu ielas krustojuma. Tagad ir iespēja izstaigāt telpas un pagrabu - drūmo notikumu liecības vietas.
Bet maija sākumu ievadīja Imanta Ziedoņa dzimšanas diena. Pirms dažiem gadiem vēl ar paša dzejnieka nodomu bija dibināts fonds “Viegli”, apbalvojuma mērķis: ik gadu apbalvot personības, kas ar savu izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju iedvesmojušas labāku Latviju. Gada sākumā Draudzes pēcpusdienā Bradfordā atskatījāmies uz dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīvi. Dzimis 1933. gada 3. maijā - miris 2013. gada 17. februārī. Janvārī Latvijā izdeva īpašu pastmarku veltītu izcilam dzejniekam. Savās dzejās un esejās dzejnieks mūs mudina nepalikt tikai pie tā, ko redzam no ārpuses, bet ieskatīties dziļāk cilvēka un ari tautas dzīvē. Un vienmēr atkal ir meklējums pēc pamata, uz kā balstās mūsu domas un darbi. Ar viņa dzeju iepazinos jau agri. Tas būs bijis 70. gadu sākumā, kad lasīju mazu dzejoļu krājumu “Es ieeju sevī” un dzeja mani aizkustināja. Tur ir runa par pamatu, kam uzticamies, kam dzīvojam. Visspilgtāk atmiņā ir palikušies šie dzejas vārdi:
Paskaties, kā vecis met tīklus, Cik nesteidzīgi viņš to dara. It kā nebūtu bijis ne pirmā, ne otrā Pasaules kara. Paskaties, kā vecis kopj bites, Noņem bišu spietu no zara. Paskaties, cik nesteidzīgi Viņš to dara. Paskaties, cik mierīgi vecis Alu dara. It kā viņš nezinātu, Ko alus dara. | Un cik mierīgi, nesteidzīgi Vecis to visu dara! It kā priekšā viņam vēl būtu Mūžība gara.
Bet, ja nu vecis zina, ka viņš Ir daļa no kāda stara, Var būt, ka viņam priekšā arī ir Mūžība gara?
Un varbūt tad mūžībai Un pašam Ir ļoti no svara, Lai visu tā - Svētā mierā dara? |
Ir daudz labu vārdu, kas norāda, kur varam atrast virzienu dzīvei. Tie mudina mūs uz pārdomām, kas ir derīgs un bez kā varam iztikt. Un neaizmirsīsim arī savu saistību ar mūžību, ieņemsim savā ikdienā šo “svēto mieru” šo drošību, ka piederam Kristus kopībai.
Autors: Mācītāja Gita Putce (Foto no www.pasts.lv archīva)
|