Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Četri evaņģēliji
iesūtīts: 2014.02.09 13:03 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Esmu priecīgs un pateicīgs, ka šajā mācību gadā man piešķirts atvaļinājums no kārtējā darba universitātē, lai varētu nodoties pētniecībai un pabeigt grāmatas Sinoptiskā problēma un statistika rakstīšanu. Tas man arī devis izdevību vairāk iedziļināties evaņģēliju tekstos un tos salīdzināt.


Kā jau Bībeles lasītāji zin, Jaunajā Derībā ir četri evaņģēliji, Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa, kas visi ir sava veida Jēzus biogrāfijas un kas pamatā visi stāsta to pašu stāstu par Jēzus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, bet katrs no sava viedokļa. To kādreiz uzskata par problēmu, ka ir četri evaņģēliji, kas kā vēsturiski dokumenti ne vienmēr saskan visās detaļās, bet mums tā ir liela bagātība, ka mums ir četras Jēzus dzīves interpretācijas, kas nav vēstures dokumenti mūsdienu izpratnē, bet gan atspoguļo kā notikumu aculiecinieki uztvēra Jēzus darbību un mācību un kā uz to reaģēja evaņģēliju rakstītāji — un arī mēs kā evaņģēliju lasītaji un klausītāji tos varam uztvert dažādi, kā nu Gars mūs vada. Kad noliek pirmo trīs evaņģēliju tekstus vienu otram blakus, ir īpaši manāms, cik līdzīgi viens otram tie ir, un ka dažos posmos tie sakrīt gandrīz pilnīgi vārds pa vārdam. Šie trīs evaņģēliji, Mateja, Marka un Lūkas, ir tā sauktie sinoptiskie evaņģēliji. (Vārds sinoptisks nozīmē “skatīts kopā”.) Jāņa evaņģēlijs vairāk atškiras stila un satura ziņā.

Šos četrus evaņģēlijus baznīca pirmajos gadu simteņos pēc Kristus pakāpeniski pieņēma kā normatīvus un ietvēra savos svētajos rakstos. Ir arī bijuši citi tā saukti evaņģēliji, kas pa daļai saglabājušies līdz mūsdienām, bet ko baznīca nepieņēma kā autoritatīvus. Nav īsti zināms, kas, kur un kad evaņģēlijus sarakstījis, lai gan ir saglabājušās senas tradīcijas par to un mēs turpinām lietot tradicionālos evaņģēliju nosaukumus. Tā, piemēram, otrā gadu simteņa otrajā pusē viens no lielajiem Baznīcas tēviem sv. Irēnijs rakstīja:

"Tā Matejs publicēja starp ebrejiem evaņģēliju, rakstītu viņu valodā, tajā pašā laikā, kad Pēteris un Pāvils sludināja Romā un tur dibināja draudzi. Pēc viņu nāves Marks, Pētera māceklis un tulkotājs, pats mums rakstveidā atstāja, ko Pēteris bija sludinājis. Lūka, Pāvila sekotājs, sarakstīja grāmatu ar evaņģēliju, ko Pāvils bija sludinājis. Vēlāk Jānis, Kunga māceklis, kas atgūlās uz Viņa krūts (Jņ 13:23), pats izdeva evaņģēliju, kamēr bija apmeties Efezā."

Lūkas evaņģēlija ievadā (Lk 1:1-4) mēs lasām:

"Kad jau daudzi ir sākuši apkopot stāstus par notikumiem, kas norisinājušies mūsu vidū, kā tos mums ir atstāstījuši to pirmie aculiecinieki un vārda kalpi, tad, visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis, arī es atzinu par vajadzīgu tev, cienījamo Teofil, secīgi to izklāstīt, lai tu pārliecinātos, ka vārdi, kas tev mācīti, ir droši."

Tas liek domat, ka droši vien Lūkas evaņģēlijs nav pirmais, kas uzrakstīts. Mūsdienu Bībeles pētnieki un Baznīcas vēsturnieki visumā pieņem, ka Marka evaņģēlijs bija pirmais, kam sekojuši Mateja un Lūkas evaņģēliji, un kā pēdējais Jāņa evaņģēlijs, kas visi sarakstīti tā laika grieķu valodā un visticamāk periodā no ap 70. līdz 100. gadam.

Sinoptiskā problēma, ar ko pašreiz nodarbojos, aptver hipotēzes par attiecībām starp sinoptiskajiem evaņģēlijiem — Mateju, Marku un Lūku — un par viņu avotiem. Šī problēma ir ļoti sarežģīta un pēc vairāku gadu simteņu pētījumiem vēl joprojām izpaužas ļoti atšķirīgi viedokļi.

Prāv. Dr. Andris Abakuks


(Foto: No Lindisfarne Gospels, Marks ar savu lauvas simbolu - British Library)




Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »