Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
2009. gads
2010. gads
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Emīlam Eglītim 90. dzimšanas dienā

Kādā dzejā lasīju:
Kas ir rudens?
Vai kritušas lapas zem kājām?
Vai sārts pīlādzis mājas vārtos?<p>
Jā, rudenī koki kļūst kaili, ir lapkritis. Bet rudenī ir arī raža, ir nogatavojies tas, kas pirms tam ir sēts. Tagad ir prieks par to, kas ienācies, nobriedis, ir raža - iztika nodrošināta. Vai tā nav arī mūsu dzīvē?

Emīls Eglītis piedzima rudens mēnesī, 1919. gada 24. septembrī. 90 gadi ir garš laika posms, uz ko atskatīties. Dzimtā vieta ir Madonas apriņķa Mētrienas pagasta lauku mājas “Eglītes”.

Kā jauns zēns dodas prom no tēva mājām uz Malnavas lauksaimniecības vidus skolu, lai tur iegūtu tālāku izglītību. Malnava ir tuvu pie Krievijas robežas, netālu no Kārsavas, bet līdz mājām vairāk kā 100 km. Viņš pats atceras, ka tur esot pavadīti jaunības skaistākie gadi.

Kaŗa gados cīnās Latviešu leģionā, ir ievainots, bet atveseļojas. Nonāk vairākās bēgļu nometnēs Rietumvācijā, pēdējā ir Volterdingena un tad 1948. gadā ir izceļošana uz Angliju. Cilvēks, kas mīl dabu un sauli, iepazīstas ar citu gaisotni - darbu dziļi zemē, prom no saules, strādā ogļraktuvēs Stouk-on-Trentas apkaimē. Iesaistās vietējā latviešu sabiedriskā darbā.   Stouk-on-Trentas DVF nodaļā apvienojas Alsadžeras, Ņūtonas un Šaltonas nodaļas. Emīls Eglītis ir sekretārs, vada uz laiku arī nodaļu. Par rosīgo darbu nodaļu apbalvo ar Majora Alksnīša ceļojošo kausu.

1961. gadā pārceļas uz dzīvi Stokportā pie Mančesteras, tur strādā vienā no lielākiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem Anglijā. Salaulājas ar Austru Piksis. Abi ir pateicīgi, ka bērni varēja iegūt labu izglītību: meita Helena darbojas kā ģimenes ārste Anglijas vidienē, audzina divus bērnus, un dēls Pauls ir zinātnieks un strādā Norvēģijā Oslo meteoroloģiskā institūtā.

Emīls Eglītis nekad nav varējis dzīvot bez latviešu kopības. Kristietība un atbildība pret tuvākajiem ir vienmēr bijusi pie sirds. Kopš 1979. gada vada kā priekšnieks Mančesteras draudzi. Par darbu DVF organizācijā ir saņēmis atzinības rakstus un DVF zelta nozīmi.

Kad Latvija atkal atguva brīvību, ir vairākkārt devies uz dzimto pagastu Mētrienu un arī uz Malnavu. Arī šogad ciemojas Latvijā un viesosies tur, kur iemītas bērnības un jaunības takas. Ceļa somā būs sirsnīgas atmiņas un draudzība, kas radusies gadu gaitā.

Es esmu iepazinusi Emīlu Eglīti kā uzticamu cilvēku. Baznīcas darbā ir rakstījis kārtējos sinodes protokolus, ir pārbaudījis baznīcas pārvaldes ienākumus un izdevumus, bet zina arī, ka Bībelē ir labi vārdi, kas der priecīgiem dzīves notikumiem gan arī skumjiem.

Ir rudens, ir brieduma laiks. Emīls Eglītis atskatās uz bagātiem, svētīgiem dzīves gadiem. Man ir tuva dzejnieka Jāņa Strautnieka uzticība tam, kuŗa rokās ir visa mūsu dzīve un pateicība:

Un ja arī dienas rūk
It kā smiltis saujā,
Būsim zelta graudi, lūk,
Dieva lielā pļaujā.

Māc. Gita Putce 2009. g. septembrī


 Iesūtīts: 2009.11.17 03:00


Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »