 |
|
| Aptauja |
|
 |
|
|
|
Aizvesto piemiņas dienas dievkalpojums Londonā
14.jūnija svētdienā Londonas centrā Svētā Jēkaba baznīcā (St.James’s Church)
pulcējās turpat 170 latvieši, lietuvieši un igauņi, lai kopīgi
pieminētu savus tautiešus, kas cieta 1941.gada deportācijās uz
Sibīriju.
Pasākumu tradicionāli rīkoja Baltiešu padome Lielbritānijā un tajā
piedalījās visu trīs valstu kristīgo draudžu mācītāji, viesis no
Gruzijas baptistu baznīcas, bet muzikālos priekšnesumus sniedza
Londonas latviešu koris, lietuviešu vīru kvartets un latviešu un
lietuviešu skoliņu bērni. Pasākumā mijās sāpju asaras, atceroties šo
dienu pirms sešdesmt astoņiem gadiem un saviļņojuma smeldze par
dziesmām, kas izskanēja un bērniem, kuri tās no visas sirds dziedāja.
Dievkalpojums sākās ar visu trīs valstu karogu ienešanu: sanākušajiem
stāvot kājās, pa centrālo eju altāra virzienā tautumeitu pavadīti tika
nesti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogi, bet fonā skanēja
Londonas latviešu kora izpildītais Jāņa Lūsēna skaņdarbs ar Raiņa
vārdiem „Karoga dziesma”. Karogi simbolisti tika nolikti pie altāra,
kur tie bija kā atgādinājums par šās dienas nozīmīgumu cilvēku dzīvēs
un visu trīs valstu liktenī. Pēc tam sekoja lūgšana, kuras laikā katras
valsts vēstnieks viens pēc otra devās iedegt piemiņas sveci pie altāra,
tādejādi izrādot godu pieminēto deportāciju upuriem kā no savu valdību
puses, tā arī personīgi no sevis kā šo upuru tautieši.
Turpinājumā
izskanēja lasījums no latvieša Ilmāra Šalts grāmatas „Nozagtā bērnība”.
Tika lasīts autora paša piedzīvotais 1941.gada 14.jūnijā – kā viņa
ģimene PSRS varas iestāžu cilvēku pavadījumā tika izvesta no savām
mājām, nogādāti vietējā stacijā, tikuši izšķirti no tēva uz visiem
laikiem un sūtīti tālajā, ciešanu pilnajā ceļā uz Sibīriju. Šis
lasījums vēlreiz pierādīja un atgādināja, cik brutāla un noziedzīga
bija šī diena pirms sešdesmit astoņiem gadiem – daudziem no
sanākušajiem bija grūti valdīt emocijas un viņu vaidi mirka asarās.
Pēc šī sāpīgā atceres mirkļa sekoja Londonas lietuviešu valodas un
mākslas skolas kora priekšnesums, kura laikā bērni savā dzimtajā valodā
nodziedāja trīs dziesmas.
Tad savukārt visi sanākušie kopīgi
vienojās baznīcas dziesmas dziedāšanā, pēc kuras lietuviešu vīru
kvartets bez muzikālo instrumentu pavadījuma izpildīja divas lietuviešu
tautasdziesmas. Pēc šī priekšnesuma sekoja lasījumi no Vecās un Jaunās
Derības un Londonas latviešu kora nodziedātā dziesma igauņu valodā.
Savukārt tad baznīcas telpu piepildīja Londonas latviešu skolas bērnu
balsis, kuri sanākušos ļaudis saviļņoja ar nodziedāto latviešu tautas
dziesmu „Div’dūjiņas gaisā skrēja” un pēc tam sirsnīgi un izjusti
izpildīto Agitas Kaužēnas komponēto dziesmu „Latvijas sākas manī”. Pēc
šī emocionāli skaistā priekšnesuma tika uzklausīti šai dienai veltītie
vārdi no evaņģēlija, kam sekoja Londonas latvešu kora dziedātā dziesma
lietuviešu valodā.
Bet tad klātesošos uzrunāja viesis – Gruzijas baptistu baznīcas archibīskaps Malkhāzs Songulašvili (Malkaz Songulashvili),
kurš savā sprediķī zīmēja līdzības starp Baltijas valstu un Gruzijas
tautu likteņiem un pāridarījumiem, ko tās cietušas un norādīja, ka
Dievs mums māca spēt piedod un mīlēt pat vislielākās pārestības un ka
tikai piedodot mums ir iespēja dzīvot un virzīties tālāk. To noslēdza
visu klātesošo kopīgā vienošanās tēvreizes skaitīšanā un igauņu,
latviešu un lietuviešu mācītāju izteiktās lūgšanas par deportāciju
upuriem, viņu ģimenēm un šī nozieguma izpildītājiem. Savukārt pats
dievkalpojums izskanēja ar baznīcas dziesmas dziedāšanu, Gruzijas
baptistu baznīcas archibīskapa sniegto svētību un Igaunijas, Latvijas
un Lietuvas valstu karogu svinīgu iznešanu.
Šis piemiņas
pasākums sāpēs, līdzjūtībā un atcerā vienoja visus sanākušos baltiešus
un katram no viņiem deva iespēju pieminēt un izrādīt cieņu un godu
deportāciju upuriem un vienoties lūgšanā, lai nevienai tautai vairs nav
jāpiedzīvo tik smags noziegums.
|
| Iesūtīts: 2009.10.14 14:21 | |
|
|
|
2009. gads
2010. gads
