Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
2009. gads
2010. gads
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Aizvesto piemiņas dienas dievkalpojums Londonā
14.jūnija svētdienā Londonas centrā Svētā Jēkaba baznīcā (St.James’s Church) pulcējās turpat 170 latvieši, lietuvieši un igauņi, lai kopīgi pieminētu savus tautiešus, kas cieta 1941.gada deportācijās uz Sibīriju.

Pasākumu tradicionāli rīkoja Baltiešu padome Lielbritānijā un tajā piedalījās visu trīs valstu kristīgo draudžu mācītāji, viesis no Gruzijas baptistu baznīcas, bet muzikālos priekšnesumus sniedza Londonas latviešu koris, lietuviešu vīru kvartets un latviešu un lietuviešu skoliņu bērni. Pasākumā mijās sāpju asaras, atceroties šo dienu pirms sešdesmt astoņiem gadiem un saviļņojuma smeldze par dziesmām, kas izskanēja un bērniem, kuri tās no visas sirds dziedāja.

Dievkalpojums sākās ar visu trīs valstu karogu ienešanu: sanākušajiem stāvot kājās, pa centrālo eju altāra virzienā tautumeitu pavadīti tika nesti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogi, bet fonā skanēja  Londonas latviešu kora izpildītais Jāņa Lūsēna skaņdarbs ar Raiņa vārdiem „Karoga dziesma”. Karogi simbolisti tika nolikti pie altāra, kur tie bija kā atgādinājums par šās dienas nozīmīgumu cilvēku dzīvēs un visu trīs valstu liktenī. Pēc tam sekoja lūgšana, kuras laikā katras valsts vēstnieks viens pēc otra devās iedegt piemiņas sveci pie altāra, tādejādi izrādot godu pieminēto deportāciju upuriem kā no savu valdību puses, tā arī personīgi no sevis kā šo upuru tautieši.

Turpinājumā izskanēja lasījums no latvieša Ilmāra Šalts grāmatas „Nozagtā bērnība”. Tika lasīts autora paša piedzīvotais 1941.gada 14.jūnijā – kā viņa ģimene PSRS varas iestāžu cilvēku pavadījumā tika izvesta no savām mājām, nogādāti vietējā stacijā, tikuši izšķirti no tēva uz visiem laikiem un sūtīti tālajā, ciešanu pilnajā ceļā uz Sibīriju. Šis lasījums vēlreiz pierādīja un atgādināja, cik brutāla un noziedzīga bija šī diena pirms sešdesmit astoņiem gadiem – daudziem no sanākušajiem bija grūti valdīt emocijas un viņu vaidi mirka asarās.  Pēc šī sāpīgā atceres mirkļa sekoja Londonas lietuviešu valodas un mākslas skolas kora priekšnesums, kura laikā bērni savā dzimtajā valodā nodziedāja trīs dziesmas.

Tad savukārt visi sanākušie kopīgi vienojās baznīcas dziesmas dziedāšanā, pēc kuras lietuviešu vīru kvartets bez muzikālo instrumentu pavadījuma izpildīja divas lietuviešu tautasdziesmas. Pēc šī priekšnesuma sekoja lasījumi no Vecās un Jaunās Derības un Londonas latviešu kora nodziedātā dziesma igauņu valodā. Savukārt tad baznīcas telpu piepildīja Londonas latviešu skolas bērnu balsis, kuri sanākušos ļaudis saviļņoja ar nodziedāto latviešu tautas dziesmu „Div’dūjiņas gaisā skrēja” un pēc tam sirsnīgi un izjusti  izpildīto Agitas Kaužēnas komponēto dziesmu „Latvijas sākas manī”. Pēc šī emocionāli skaistā priekšnesuma tika uzklausīti šai dienai veltītie vārdi no evaņģēlija, kam sekoja Londonas latvešu kora dziedātā dziesma lietuviešu valodā.

Bet tad klātesošos uzrunāja viesis – Gruzijas baptistu baznīcas archibīskaps Malkhāzs Songulašvili (Malkaz Songulashvili), kurš savā sprediķī  zīmēja līdzības starp Baltijas valstu un Gruzijas tautu likteņiem un pāridarījumiem, ko tās cietušas un norādīja, ka Dievs mums māca spēt piedod un mīlēt pat vislielākās pārestības un ka tikai piedodot mums ir iespēja dzīvot un virzīties tālāk. To noslēdza visu klātesošo kopīgā vienošanās tēvreizes skaitīšanā un igauņu, latviešu un lietuviešu mācītāju izteiktās lūgšanas par deportāciju upuriem, viņu ģimenēm un šī nozieguma izpildītājiem. Savukārt pats dievkalpojums izskanēja ar baznīcas dziesmas dziedāšanu, Gruzijas baptistu baznīcas archibīskapa sniegto svētību un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu karogu svinīgu iznešanu.

Šis piemiņas pasākums sāpēs, līdzjūtībā un atcerā vienoja visus sanākušos baltiešus un katram no viņiem deva iespēju pieminēt un izrādīt cieņu un godu deportāciju upuriem un vienoties lūgšanā, lai nevienai tautai vairs nav jāpiedzīvo tik smags noziegums.

Terēze Bogdanova


 Iesūtīts: 2009.10.14 14:21


Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »