|
|
Aptauja |
|
|
|
|
Kristus augšāmcelšanās svētki Rofantā
Jau atklal ir pagājis gads kopš iepriekšējām Lieldienām Rofantā, un tā
gada cīruļputeņa! Šis gads ir bijis varbūt smagāks, varbūt savādāks gan
latviešiem šai zemē, gan mīļajā Latvijā, tomēr mūsu pastāvošās grūtības
nav samērojamas ar Golgātas ceļu un personīgo upuri, ko Kungs deva kā
velti mūsu sirdīm, prātiem un visām sirdīm, kas tic – šeit, tagad un
nākotnē.
Lieldienas rītā mazliet neierasti Rofantas dievnams pildījās ar daudzām
nopietnām bērnu sejiņām, kas bijīgi gaidīja dievkalpojuma sākumu. Tik
daudzu mazu bērnu klātbūtne Rofantas dievkalpojumā ir kā pārsteigums,
kas, iespējams, ir liecība un cerība Dieva vārda turpmākai tālāknešanai
latviešu sabiedrībā. Remesu ģimenes brāļi Alfs, Maximus, Neo
krustvecāku aizgādnībā tika kristīti un nu ir draudzes priekšā
solījušīes dzīvot kristīgajā ticībā. Pētera Sviļa dziedājums izjusti
papildināja dievkalpojuma un kristību noskaņu, jo īpaši tas sakāms par
Pētera Čaikovska dziesmu „Bij’ Kristus bērnam rožu stāds”. Mācītāja
Elīza Zikmane sprediķī priecājas par Viņa Augšāmcelšanos un atgādināja
par mūsu visu piederību tīcīgo draudzei, par to, kā mēs dzīvojam savā
ticībā (vai- varētu vēl labāk dzīvot), par to, ka ticības liecības mums
ir jānes tālāk arī šodien, jo tas ir ne tikai apustuļu un to sievu
darbs, kas pirms divām tūkstošgadēm ar svaidāmām eļļām atnākušas pie
kapa, atrada to tukšu esam. Aicinot uz ikviena personīgo
atdzimšanu, mācītāja atgādināja, ka kristībā mums dota Kristus
augšāmcelšanās uzvara pār nāvi, kā arī Svētā Gara spēks, lai ne tikai to
vienreiz piedzīvotu, bet dzīvotu ar Svētā Gara spēku līdzās ik dienas,
jo "...viņš mūs izglāba nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši,
bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos
Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu
Pestītāju, lai Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās
dzīvības mantinieki." (Pavila vēstule Titam 3:5-8) Pēc
dievkalpojuma pamanījām, ka Lieldienu Zaķis ar Ārijas Brūniņas palīdzību
bija sagādājis jo skaistas oliņas, kas tikušas krāsotas vietējās dabas
dāvātajās lapās, sūnās un dzinumos. Tās visai drīz tika izmantotas
nelielā olu cīkstiņā turpat baznīcas priekštelpā. Pēc
dievkalpojuma baudījām Rofantas saimnieču gatavotās pusdienas, un bērni
turpināja meklēt Lieldienu zaķa šokolādes veltes muižas apkārtnē.
Helga Cukure
|
Iesūtīts: 2010.10.17 19:22 | |
|
|
|