 |
|
| Aptauja |
|
 |
|
|
|
Atskats uz Kenterberijas braucienu
Sestdien, 6. martā Apv. Londonas un Miera draudzes locekļi un viņu tuvinieki saradās no malu malām Kenterberijā. Jau stacijā, mūs sagaidot, Helga katram bija sagatavojusi detalizētu pilsētas plānu, informāciju par muzejiem, ievērojamākām personībām, pilsētas vēsturiskajiem datiem.
Sasveicinoties ar Vārtu torni rietumu pusē, kurš jau no 14. g.s.
iespaidīgi sargā pilsētu, iebraucot no Londonas puses, iepazināmies ar
vēsturiskajām ceļa zīmēm un ielu nosaukumiem, kuri atrodas jātnieka acu
augstumā.
Vispirms devāmies un Romiešu muzeju. Pazemē ir
atrodama īsta romiešu iela ar pārklātu mozaīku, atrodami arī seno laiku
priekšmeti, rotas lietas un apģērbi. Uz ekrāna vērojām romiešu mājas
rekonstrukciju.
Pusdienās mielojāmies ar Helgas gatavotu ļoti
garšīgu zupu, Jāņu sieru un rupjmaizi. Gardēžiem tika arī siera kūkas un
ābolmaizes. Paldies par sātīgo maltīti!
Pēpusdienas cēlienu
sākām ar Svētā Tomasa hospitāļa (Eastbridge Hospital)
apmeklējumu. Šeit vārds "hospital" nozīmē viesmīlību (hospitality),
nevis slimnīcu. Tas dibināts kā labdarība nabadzīgajiem svētceļniekiem,
kuri ieradās Svētā Tomasa Beketa kapa vietas apmeklējumā pēc 1170. gada
slepkavības. Arī šodien tas sniedz pajumti vecākiem cilvēkiem. Darbojas
divas kapellas. Pēc restaurācijas būs vērojams spilts piemērs
labdarībai, iejūtībai, cilvēkmīlestībai.
Pie hospitāļa vārtiem
mūs sagaida pavadonis ar atslēgām, lai speciāli mūsu grupai atslēgtu
Franciskāņu kapellu, kura celta 1267. gadā. Tā ir vienīgā celtne, kas
palikusi no pirmajām Franciskāņu ordeņa celtnēm un darbojas arī
mūsdienās vienu reizi nedēļā, apburot ar savu senlaicīgo auru. Burvīgs
ir arī senais dārzs, kur var baudīt klusumu un mieru, neskatoties uz
tuvo pilsētas centru. Tikai draiskais pavasarīgais vējiņš liedz mums
ilgāk pakavēties šajā dabas nostūrī. Jāmeklē aizvējš.
Dodamies uz
mūsu galveno objektu – Kenterberijas katedrāli. Ar Deivida palīdzību
tiekam ielaisti caur Kristus baznīcas vārtiem. Nu varam aplūkot
katedrāli visā tās krāšņumā un varenībā, kura mūs uzņem kā svētceļniekus
un viesus. Pie galvenās ieejas mūs sagaida novēlējums – Lai mūsu
lūgšanas savienotos ar visu to lūgšanām, kuri šeit bijuši pirms mums. Ar
Helgas un Deivida palīdzību apskatām katedrāli. Arī kora telpu un
altāri, pirms nav sākusies vakara lūgšana. Satiekamies kripta franču
kapellā, kur notiks mūsu draudzes Kristus ciešanu piemiņas laika
svētbrīdis mācītājas Elīzas Zikmanes vadībā. Pie ērģelēm mūsu ērģelnieks
Deivids Klārks. Svētdienās viņš uz šīm ērģelēm spēlē arī franču valodas
dievkalpojumos. Izejot no kapellas, varam ieklausīties katedrāles
Vakara lūgšanā, kas jau skan ar pilnu spēku un atbalsojas katedrāles
velvēs. Un arī mēs pievienojamies lūgšanā – Svētī mani, Kungs, šajā
vietā, kur pirms gadsimtiem vīrieši, sievietes un bērni iepazina Tevi.
Svētī tos, par ko es lūdzos, mīlot viņus un rūpējoties par viņiem.
Atļauj man, Tevis svētītam, svētīt arī citus.
Nobeigumā,
velamies pateikties Helgai un Deividam par svētīgo sestdienu!
Ārija Brūniņa
|
| Iesūtīts: 2010.07.10 14:04 | |
|
|
|
2009. gads
2010. gads
