Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
2009. gads
2010. gads
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Kāda jēga būt kristietim?
Nesen izlasot dominikāņu katoļu mūka Timoteja Redklifa grāmatu “Kāda jēga  būt kristietim” (Timothy Radcliff OP: What is the Point of Being a Christian) vēlējos padalīties ar dažām domām no šīs grāmatas.

Mēs ilgojamies sekot Jēzum un atdot Kungam savu dzīvi, bet kas ir tas, kas mums neļauj baudīt pilnīgu brīvību to darīt? Redklifs apgalvo, ka tās ir bailes un, ka mums ir jāpārstāj baidīties no lietām, no kurām nemaz nav jābaidās. Baiļošanās mūs attur no tuvības ar Dievu. Sv. Katrīna ir teikusi “Tikai tie ir bailēs, kuri domā, ka ir vieni”. Šeit es atcerējos mierinošos 27. psalma vārdus “Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?” (Ps 27:1).

Vienas no lielākām bailēm ir bailes no nāves. Autors apgalvo, ka uz nāvi var skatīties divejādi - kā mūsu beigām jeb iznīcību vai arī kā mūsu atbrīvošanu. Mēs ceram, ka līdz nāvei mēs būsim paveikuši mums Dieva doto uzdevumu un piepildījuši savu aicinājumu. Te man ienāca prātā Sv. Jāņa Pakāpnieka teiktais, “ka tad kad mēs par nāvi domāsim tik pat mierigi kā par miegu, mēs būsim izpildījuši savas dzīves uzdevumu”. No tā secinu, ka mums visiem ir svarīgi apzināties to, uz ko mēs esam aicināti un tiekties to piepildīt.

Kā kristieši, esam aicināti dzivot šķīstībā. Autors paskaidro, ka šķīstība nozīmē dzīvot reālā pasaulē skatoties patiesībai acīs. Mēs dzīvojam laikā, kad patiesība netiek augstu vērtēta. Cilvēki vairs neuzticas tam, ka politiķi, ārsti, darījumu partneri, prese vai pat garīdznieki runā patiesību. Mēs dzīvojam informācijas pārpilnībā, taču nezinām kam vairs var uzticēties. Bieži saskaramies ar iedomāto pasauli, un dažreiz ir grūti atdalīt faktus no izdomājuma. Ja meklējam patiesību, tad mums pašiem ir jābūt patiesiem, bez meliem. Interesants bija autora novērojums, ka modernajā pasaulē mēs lielu daļu pavadām kā skatītāji veroties dažādos ekrānos – datorā, televizorā, kinoekrānā, daudzi dzīvo kompjūterspēļu pasaulē. Mēs bieži vairs nedzīvojam īstā, bet iedomātā pasaulē.

Timotejs Redklifs norāda, ka cilvēku veidotā pasaules iekārta ne vienmēr ir taisnīga Dieva acīs. Viņš sniedz piemēru par izsalkušu bezpajumtnieku kurš veikalā nozog sviestmaizi. Likums nosaka, ka tāds ir sodāms par zagšanu, neskatoties uz to, ka ēdiens ir cilvēka nepieciešamība. Savukārt, bagātnieku sagrābtās bagātības, tiek aizsargātas ar likumu. Ir vērts padomāt par to, ka 400 bagātākajiem amerikāņiem kopīgie ienākumi ir gandīz tik pat lieli, cik visiem 160,000,000 Botsvanas, Nigērijas, Senegālas un Ugandas iedzīvotājiem kopā. Vai tas Dieva priekšā ir taisnīgi?

Autors liek domāt arī par citiem jautājumiem, piemēram pazemību. Zemojoties mēs tiekam paaugstināti. Kristiešu pazemība nenozīmē, ka mums ir jājūtas kā nicināmiem zemes tārpiem vai arī, ka gudram cilvēkam ir jākļūst par muļķi. Pazemība nozīmē cieņu pašam pret sevi. Tā ir atbrīvotība no pasaulīgās konkurences, no apmātības salīdzināt sevi ar citiem.

Nobeigumā uz jautājumu “Kāda jēga būt kristietim?” autors paskaidro, ka mēs esam Kristus sekotāji, jo Kristus ir patiesība. Un ja Dievs ir patiesība, tad Dievs ir arī visa jēga un jēga visam. Dievs ir mūsos pašos. Man uzreiz prātā nāca Kristus teiktais “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14:6). Autors mums liek aizdomāties, ka par Dievu mēs varam citiem pastāstīt tik daudz, cik mūsu pašu dzīves ir centrētas uz Dievu. Mēs varam bezgalīgi daudz runāt par mīlestību, brīvību, prieku un cerību, bet ja mūsu pašu dzīves uz to nenorāda, tad tie arī paliks tikai tukši vārdi. Kāpēc lai kāds tiem ticētu? Mūsu kristiešu dzīves jēga ir pats Dievs. Vai tas nozīmē, ka mēs varam nest labo vēsti tikai tad, kad paši būsim nesalīdzināmi labāki par citiem? Nē. Ja mēs gaidīsim līdz paši būsim bez grēka, tad uz šīs pasaules nebūs neviena, kas varēs nest labo vēsti. Tas nav tas, ko Jēzus mums grib teikt. Viņš pie sevis sauc grēciniekus, vājos un atkritušos, lai kopā ietu ceļu pretī patiesībai. Mūsu ceļš uz Paradīzi iesākas šeit uz zemes. Mums, pirmārt, ir jābūt patiesiem pašiem pret sevi. Tikai tad mēs varēsim būt patiesi mājās.

Es ieteiktu šo grāmatu katram, kurš vēlas padziļināt izpratni par kristīgo ticību. Lai arī grāmata ir katoļu mūka rakstīta, autors runā par jautājumiem, kas varētu būt interesanti ikvienam kristietim. Šajā pārskatā es pieskāros tikai dažām tēmām, taču Redklifs apskata arī citus tematus. Viņš runā par to, ko nozīmē būt kristietim mūsdienās. Iespējams, ka katru cilvēku šī grāmata varētu uzrunāt savādāk.
Normunds Barons


 Iesūtīts: 2010.06.30 20:01


Meklēšana

 

Copyright © 2017; Created by MB Studija »